LOGI
VĒLIES UZDOT JAUTĀJUMU?
MĒS SAZINĀSIMIES TUVĀKO DARBA DIENU LAIKĀ.
"*" indicates required fields
VĒLIES UZDOT JAUTĀJUMU?
MĒS SAZINĀSIMIES TUVĀKO DARBA DIENU LAIKĀ.
"*" indicates required fields
Logi ēkā var tikt izmantoti vairākos nolūkos, kas ietver sevī gan estētiskās, gan funkcionalās īpašības. Flora ražotie logi ietver abu šo īpašību augstākās vērtības. Tas tiek nodrošināts, pateicoties kokam kā rāmja materiālam, moderanajam ražošanas procesam, kā arī izmantoto profilu risinājumam. Apvienojot visus risinājumus, mūsu klienti iegūst logus, kas kalpo visa cilvēka mūža garumā.
KOKA LOGI
KOKA-ALUMĪNIJA LOGI
VĒSTURISKIE LOGI
Logu izgatavošana
Logu izgatavošana notiek pec individuāla pasūtījuma, tādēļ neesam ierobežoti ar kādiem noteiktiem logu izmēru standartiem. Tieši šis apstāklis ir tas, kas ļauj mums izpildīt daudzus interesantus vēsturisku objektu logu izgatavošanas pasūtījumus. No otras puses, pielāgošanās individuālam pasūtījumam nodrošina to, ka logu izgatavošana iespējama gan tipveida daudzīvokļu mājām, gan individuālām privātmajām ar eksluzīvām prasībām. Vairāk par mūsu realizētajiem projektiem varat uzzināt sadaļā Galerija.
Tehnoloģiskie risinājumi
Detalizētak par tehnoloģiskajiem risinājumiem, kādus piedāvājam klientiem, varat uzzināt, lasot zemāk esošajos blokos, vai arī pie konkrēta produkta apraksta. Tas, ko vēlamies uzsvērt, ir tas, ka logi tiek izgatavoti ar profila biezumu no 68 līdz 90mm. Tie var būt gan ar vienas kameras, gan divu kameru stikla paketi, kas nodrošina paaugstinātu siltuma un skaņas izolāciju. Flora ražo gan koka logus ar krāsotu rāmi, gan arī koka logus ar alumīnija uzlikām.
LOGA RĀMIS UN VĒRTNE
Koka loga rāmis un vērtne izgatavoti no līmētām koka brusām, kas sastāv no vairākiem biezumā līmētiem slāņiem (lamelēm). Vidējās lameles parasti ir garumā audzētas, ārējās var būt gan audzētas (tā saucamās „stiķētās” jeb optimētas brusas), gan viengabala – neaudzētas (fiksētās brusas). Visbiežāk logus izgatavo no priedes vai ozola brusām, bet pieejams arī citu koku sugu materiāls, piemēram, lapegle, meranti, sipo u.c.
Rāmja un vērtnes profilu platums parasti ir 80mm, biezums 68, 78, 90 vai 98mm. Logi verami uz iekšu. Rāmja apakšējā daļā ir frēzējumi ērtai iekšējo un ārējo palodžu uzstādīšanai.
Logu un citu konstrukciju apdarei lietojam firmas Teknos ūdens bāzes imprignantu, grunti, krāsas un lakas. Piedāvājam 54 lakas toņus un sedzošās krāsas pēc RAL vai NCS katalogiem.
LOGA SILTUMVADĪTSPĒJAS KOEFICIENTS
Loga siltumvadītspējas koeficients Uw rāda siltuma zudumus caur loga laukuma kvadrātmetru pie temperatūru starpības 1°C. Jo tas mazāks, jo logs ir energoefektīvāks (siltumu taupošāks). Saskaņā ar standartu DIN EN ISO 10077-1 to aprēķina un arī pārbauda veramam logam ar izmēriem 1230*1480mm. Uw nosaka galvenokārt stikla paketes un koka rāmja un vērtnes siltumvadītspēja, kā arī stikla paketes distanceri un vērtnes blīvējumi. Izvēloties stikla paketi ar tā saucamo “silto” distanceri, loga Uw var samazināt par apmēram 0,1 W/m2*K. Tā kā parasti stikla paketei siltumvadītspēja ir ievērojami mazāka nekā koka rāmim un vērtnei, tad mazākam logam, un arī logam ar dalījumiem Uw būs lielāks. Tas nozīmē, ka siltuma zudumi caur loga kvadrātmetru pieaugs. Koka logiem Uw, atkarībā no profilu sistēmas, stikla paketes tipa, izmēriem un konfigurācijas ir no 0,7 līdz 1,8 W/m2*K.
Salīdzinājumam – vecajiem koka logiem ar saskrūvējamo vērtni, kādi vēl atrodami daudzās padomju laika daudzdzīvokļu mājās, teorētiskais Uw=2,5÷3 W/m2*K. Ņemot vērā vēl arī vājo loga blīvējumu un to laiku apšaubāmo montāžas kvalitāti, šo logu energoefektivitāte ir ļoti zema.
STIKLA PAKETE
Stikla pakete sastāv no 2 (vienkameras stikla pakete)vai 3 (divkameru stikla pakete) stikliem un atdalošajām līstēm jeb distanceriem. Visa konstrukcija salīmēta un hermetizēta ar butila hermētiķi. Distancerus parasti izgatavo no alumīnija vai alumīnija kopā ar plastmasas materiāliem (tā saucamie “siltie” distanceri).Telpa starp stikliem pildīta ar argona gāzi. Energoefektīvajām stikla paketēm uz stiklu virsmas ir speciāls (selektīvais) pārklājums, kas atstaro infrasarkano (siltuma) starojumu atpakaļ telpā, samazinot siltuma zudumus. Šo stikla paketes īpašību raksturo siltumcaurlaidības koeficients Ug (W/m2*K). Jo tas mazāks, jo mazāki siltuma zudumi caur stikla paketi. Vienkameras stikla paketei (ar 2 stikliem) Ug vērtība ir ap 1,1 W/m2*K, divkameru (ar 3 stikliem) tā ir no 0,8 līdz pat 0,5 W/m2*K atkarībā no stiklu tipa, selektīvā pārklājuma veida un stikla paketes biezuma. Salīdzinājumam- 4mm vienkārtas stiklojumam Ug =5,7 W/m2*K.
SKAŅAS IZOLĀCIJA
Cilvēka auss jūtīguma diapazons ir ārkārtīgi plašs, tādēļ akustiko skaņas stiprumu mēra logaritmiskās vienībās – decibelos (dB). Visklusāko skaņu, ko var saklausīt cilvēka auss (dzirdamības slieksni), pieņem par 0 dB. Dažādus skaļuma līmeņus var aptuveni raksturot šādi:
- 20 dB – lapu čaukstoņa (100 reizes lielāka skaņas intensitāte par 0dB)
- 30 dB – kluss čuksts (1000 reizes lielāka skaņas intensitāte par 0dB)
- 40 dB – mierīga klase skolā (10000 reizes lielāka skaņas intensitāte par 0dB)
- 50 dB – garāmbraucošs auto (100000 reizes lielāka skaņas intensitāte par 0dB)
- 60 dB – cilvēka runa (1000000 reizes lielāka skaņas intensitāte par 0dB)
- 80 dB – intensīva satiksme pilsētā
- 100 dB – perforators
- 120 dB – rokkoncerts
- 140 dB – sāpju slieksnis (100000000000000 reizes lielāka skaņas intensitāte par 0dB)
- 180 dB – kosmiskās raķetes starts
Tātad, ja loga skaņas izolācija ir 30 dB, kas nozīmē skaņas intensitātes vājinājumu 1000 reizes, aiz loga runājoša cilvēka balsi mēs dzirdam kā klusu čukstu. Skaļuma izmaiņu par 3 dB cilvēks uztver kā tikko jūtamu.
