Vēsturiskie logi
FUTERLOGS EV47/IV78-2
Futerloga EV47/IV78-2 ārējā vērtne ir 47mm bieza ar 4mm vienkārtas stiklojumu, iekšējā 78mm bieza ar 24mm biezu vienkameras stikla paketi un 2 blīvējuma kontūriem. Abām vērtnēm lietojam mūsdienīgo Roto NT furnitūru, parasti ar T-veida dekoratīviem rokturiem. Taisnstūra vērtnēm var izvēlēties arī slēpto furnitūru.
Loga siltumvadītspējas koeficients UW=1,0 W/m2K (aprēķināts saskaņā ar DIN EN ISO 10077-1), skaņas izolācija ap 36 dB.
Ārējai vērtnei rokturis nav novietots dekoratīvās līstes vidū, kā tas parasti ir vēsturiskajiem futerlogiem, lai varētu atvērt ārējo aktīvo (šajā gadījumā labo) vērtni, neatverot iekšējo pasīvo (šajā gadījumā kreiso) vērtni. Bez tam tas ļauj ar īpašu mehānismu savienot ārējo vērtni ar iekšējo, lai varētu atvērt abas reizē ar vienu rokturi un nofiksēt ventilācijas stāvoklī. Ja nepieciešams, iespējams abus rokturus novietot uz dekoratīvās savires līstes. Loga ārpusē var veidot dekoratīvas karnīzes un kapiteļus.
VĒLIES UZDOT JAUTĀJUMU?
MĒS SAZINĀSIMIES TUVĀKO DARBA DIENU LAIKĀ.
"*" indicates required fields
VĒLIES UZDOT JAUTĀJUMU?
MĒS SAZINĀSIMIES TUVĀKO DARBA DIENU LAIKĀ.
"*" indicates required fields
VĒSTURISKO LOGU APRAKSTS
Klasiskais futerlogs jeb oderlogs – ir vēsturiski pārbaudīta koka logu konstrukcija ar fasādes plaknē iedziļinātu rāmi kurā iestrādātas divas vērtnes (iekšējā un ārējā), abas veramas uz iekšu. Šis logu veids faktiski ir vienīgais, kas piemērots no XVIII līdz XX gadsimta 40-tajiem gadiem celtajām ēkām. Tā pamatforma un materiāls nav mainījušies laika gaitā, mainījies ir tikai tehniskais izpildījums– mūsdienās iekšējā vērtnē bieži tiek iestrādāta siltumu taupoša stikla pakete un viens vai divi gumijas blīvējuma kontūri.
Vēsturiskās ēkās, nomainot savu laiku nokalpojušos futerlogus ar 70, 80 un pat 90mm bieziem mūsdienu logiem, bieži izrādās, ka jaunais logs atrodas ārsienas caursalšanas zonā un loga aile kondensāta rezultātā kļūst mitra un sāk pelēt. Futerloga konstrukcijas lielā būvdziļuma dēļ (līdz 200mm un pat vairāk) šī zona nav telpas iekšpusē, bet gan loga konstrukcijā starp vērtnēm, tāpēc loga ailē neveidojas mitrums un pelējums. SIA “FLORA” ražotie futerlogi atbilst kultūrvesturisku pieminekļu atjaunošanas prasībām. Piedāvājam arī arkveida futerlogus.
Futerloga rūtis parasti ir dalītas ar dekoratīvām šprosēm, fasādes pusē ir dekoratīvas karnīzes un kapiteļi. Ārējo vērtni stiklojam ar silikonu, bet iespējamas arī dekoratīvas stikla līstes. Gumijas blīvējumu iestrādājam tikai iekšējai vērtnei, lai starp vērtnēm neveidotos kondensāts un nesvīstu stikli.
Ja jānovērtē un jāsalīdzina vizuālā pievilcība dažādiem logu veidiem, tad futerlogi noteikti ierindojami saraksta augšgalā – tā ir krāšņa funkcionāla un dekoratīva detaļa, ar kuru var lepoties ikvienas ēkas fasāde.
ūdens bāzes lakas un krāsas
LOGA SILTUMVADĪTSPĒJAS KOEFICIENTS
Loga siltumvadītspējas koeficients Uw rāda siltuma zudumus caur loga laukuma kvadrātmetru pie temperatūru starpības 1°C. Jo tas mazāks, jo logs ir energoefektīvāks (siltumu taupošāks). Saskaņā ar standartu DIN EN ISO 10077-1 to aprēķina un arī pārbauda veramam logam ar izmēriem 1230*1480mm. Uw nosaka galvenokārt stikla paketes un koka rāmja un vērtnes siltumvadītspēja, kā arī stikla paketes distanceri un vērtnes blīvējumi. Izvēloties stikla paketi ar tā saucamo “silto” distanceri, loga Uw var samazināt par apmēram 0,1 W/m2*K. Tā kā parasti stikla paketei siltumvadītspēja ir ievērojami mazāka nekā koka rāmim un vērtnei, tad mazākam logam, un arī logam ar dalījumiem Uw būs lielāks. Tas nozīmē, ka siltuma zudumi caur loga kvadrātmetru pieaugs. Koka logiem Uw, atkarībā no profilu sistēmas, stikla paketes tipa, izmēriem un konfigurācijas ir no 0,7 līdz 1,8 W/m2*K.
Salīdzinājumam – vecajiem koka logiem ar saskrūvējamo vērtni, kādi vēl atrodami daudzās padomju laika daudzdzīvokļu mājās, teorētiskais Uw=2,5÷3 W/m2*K. Ņemot vērā vēl arī vājo loga blīvējumu un to laiku apšaubāmo montāžas kvalitāti, šo logu energoefektivitāte ir ļoti zema.
SKAŅAS IZOLĀCIJA
Cilvēka auss jūtīguma diapazons ir ārkārtīgi plašs, tādēļ akustiko skaņas stiprumu mēra logaritmiskās vienībās – decibelos (dB). Visklusāko skaņu, ko var saklausīt cilvēka auss (dzirdamības slieksni), pieņem par 0 dB. Dažādus skaļuma līmeņus var aptuveni raksturot šādi:
- 20 dB – lapu čaukstoņa (100 reizes lielāka skaņas intensitāte par 0dB)
- 30 dB – kluss čuksts (1000 reizes lielāka skaņas intensitāte par 0dB)
- 40 dB – mierīga klase skolā (10000 reizes lielāka skaņas intensitāte par 0dB)
- 50 dB – garāmbraucošs auto (100000 reizes lielāka skaņas intensitāte par 0dB)
- 60 dB – cilvēka runa (1000000 reizes lielāka skaņas intensitāte par 0dB)
- 80 dB – intensīva satiksme pilsētā
- 100 dB – perforators
- 120 dB – rokkoncerts
- 140 dB – sāpju slieksnis (100000000000000 reizes lielāka skaņas intensitāte par 0dB)
- 180 dB – kosmiskās raķetes starts
Tātad, ja loga skaņas izolācija ir 30 dB, kas nozīmē skaņas intensitātes vājinājumu 1000 reizes, aiz loga runājoša cilvēka balsi mēs dzirdam kā klusu čukstu. Skaļuma izmaiņu par 3 dB cilvēks uztver kā tikko jūtamu.